Madara Krieviņa, bijusī žurnāla DEKO galvenā dizainere un zīmola Zai veidotāja, pirms pāris nedēļām devās uz Londonu, lai mēnesi stažētos prestižajā Wallpaper* žurnālā. Starp darbiem, socializēšanos un Londonas ikdienu, Madara ir piekritusi padalīties ar savu pieredzi, veidojot “Prakses dienasgrāmatu”.

Pirmā nedēļa Wallpaper. Sajūtas diezgan nereālas – likt maketu žurnālam, kas daudzus gadus bijis kā paraugs, kā arī dzīvē satikt un kopā piektdienas vakarā iedzert pabā ar visiem tiem cilvēkiem, kuru vārdus esmu lasījusi satura rādītājā.

Pirmdiena
Šeit viss notiek pēc grafika – darbs sākas 9.30, pusdienas 13.00 – 14.00, diena noslēdzas 18.30 (plkst 19.00 birojā automātiski izdziest gaismas). Visi to ievēro. Pirmā diena pavisam mierīga, kolēģi smaidīgi un draudzīgi. Tieku pie sava darba galda Art Department, uztaisu pārbaudes darbu (maketu interjera gabalam no topošā aprīļa numura), visiem viss patīk. Senior dizainers Aneel Kalsi izprašņā par manu līdzšinējo darba pieredzi. Stāstu un rādu žurnālu DEKO, viņš brīnās, kā ko tādu var uztaisīt vien 3 cilvēku komanda. Brīnās arī par to, ka mēs strādājam naktīs un brīvdienās. Šeit tā nenotiek, atpūta ir ļoti svarīga un par to es viņus apbrīnoju.

Kopā esam ap 70 cilvēku liela komanda. Darbs notiek milzīgā open space telpā. Katra nodaļa (interjeri, foto, mode, māksla, korektūra, mārketings utt.) nodalīta vien ar alumīnija sieniņām metra augstumā. Visi visus redz un dzird, bet tas netraucē. Ir pat interesanti ieklausīties un piedalīties sarunās.

Ēkas augšstāvā ir ēdnīca ar skatu pār visu Londonu. Pusdienojot noskaidroju, ka dizainers Jon Evans (ar traku velsiešu akcentu), kurš Wallpaper nostrādājis vairāk kā 2 gadus, domā par promiešanu, jo sāk iesūnot. Smadzenes vairs nav tā jāpiepūla kā sākumā. Viņš arī autors žurnāla iPad versijai. Wallpaper ir vienīgais žurnāls šajā ēkā, kam speciāli izstrādāta interaktīva iPad aplikācija žurnāla lasīšanai, pārējiem ir vienkārši PDF versijas. Visa lielā 12-stāvu ēka Blue Fin Building (atrodas tieši aiz muzeja Tate modern) pieder izdevniecībai IPC Media. Šeit top vairāk kā piecdesmit drukātu un digitālu mēdiju.

Otrdiena
Otrās dienas rīts ir stresains, visi skrien, printē, steidz pabeigt iesāktos maketus. Birojā uz sapulci ieradies bosu boss Tony Chambers (viņa kabinets ir akurāt 3m attālumā no mana galda). Es tieku pie dummy book kārtošanas (liela mape ar aktuālā žurnāla maketu un reklāmu izdrukām) un lielas magnētiskas tāfeles, kas palīdz uztvert žurnālu kopumā (atšķirībā no dummy book, kur skatās, vai žurnāls labi “šķiras”). Printēju un griežu, griežu un printēju, lieku svētajā mapē un pie sienas, un tad vēl reizes piecas izejam cauri plānam kopā ar art director Lee Belcher, lai pārbaudītu pareizās lappuses. Sapulce norit veiksmīgi, dienas beigās visi atviegloti un priecīgi. Savukārt es, prom ejot, saņemu komplimentu no bosu bosa Tony par savu autfitu – milzīgi rozā bumbuļi matos un QooQoo mākoņkleita. Liels prieks, ka šeit visi tik cilvēcīgi, neatkarīgi no ieņemamā amata.

Ak jā, mans mērķis, šurp braucot, bija arī izrādīt latviešu modes dizaineru darbu. To ievēro arī Wallpaper fashion director Isabelle Kountoure. Viņa ņēma vadību pār marta numuru, kurš pilnībā veltīts modei.


Trešdiena
Daru to, ko citi negrib darīt (un nevaru sūdzēties, jo kam tad galu galā praktikanti ir domāti) – taisu reklāmu Wallpaper weblapas updeitam, kas tagad pielāgota brouzēšanai telefonos (nejaukt ar Wallpaper iPhone app, kas pastāv jau labu laiku). Jāatzīst, ka šeit visi tiek ielikti striktos rāmjos un tikpat kā nekādas nobīdes no normām netiek akceptētas. Vēloties parādīt, ka varu izdarīt vairāk, saņemu atbildi – jā, jā, forša ideja, bet to mēs nevaram publicēt, un tā reizes septiņas. Šeit varu piebilst, ka divi reklāmā nostrādāti gadi ir mani norūdījuši attiecībā uz kritiku. Uzklausu un, ja tā ir pamatota, ņemu vērā. Ja nē, turpinu darīt pa savam.

Ceturtdiena
Ceturtdienas rītā uzzinu, ka reklāma ir nokancelēta un tiks komunicēta cita ziņa. Tas nozīmē, ka viss trešdienas darbs vējā. Bet tas sīkums, jo beidzot tieku pie interesantākiem darbiem – žurnāla rakstu iekustināšanas, jeb pielāgošanas iPad versijai. Ievēroju, ka šeit ļoti mīl un ciena burtus. Džons rūpīgi sabīda atstarpes pat mazajiem bilžu parakstiņiem, kur norādītas cenas attēlos redzmajiem apģērba gabaliem. Pēcāk tas viss vēl tiek izdrukāts A3 formātā, ja nu ekrānā kas palicis nepamanīts.

Piektdiena
Pabeidzu iesākto un tieku pie jauna maketa gatavošanas iPadam. Šoreiz palieku mazliet ilgāk pēc darba laika, lai nobeigtu iesāktos darbus (man ļoti nepatīk atstāt iesāktas un nepabeigtas lietas uz brīvdienām). To atzinīgi novērtē Lee un žurnāla radošā direktore Sarah Douglas. Viņi mani uzaicina uz tuvējo pabu. Piektdienās pēc darba tā ir svēta lieta.

“Plikuma” padoms – gribi tuvāk iepazīt, sadraudzēties ar jauniem kolēģiem – aizej ar viņiem uz pabu! Tur notiek vislabākās sarunas. Uzzinu, kur un kā Lee iepazinies ar savu sievu, kur precējies Tonijs, modes nodaļas aizkulisus un vēl daudz klačiņas, ko publiski nedrīkstu atstāstīt.

Sāra, Lee un pārējie izrāda patiesu interesi par Latviju un sola ņemt mani palīgā, ja Wallpaper izdos jaunu city guide par Rīgu.
Patīkami, ka šeit visi mīl savu darbu, neviens nesūdzas, nečīkst. Lai arī ne visi savu nākotni saista ar Wallpaper, tas viņiem ir svarīgs posms ceļā uz savu mērķi (piemēram, web dizainerim Maiklam tā ir sava studija).

Kopsavilkums – jau pirmajā nedēļā jūtos kā savējais.

Lasi arī:
Prakses dienasgrāmata 2. nedēļa
Prakses dienasgrāmata 3. un 4. nedēļa

"/>

Plikums

Prakses dienasgrāmata. Wallpaper* Magazine, 1. nedēļa

Madara Krieviņa, bijusī žurnāla DEKO galvenā dizainere un zīmola Zai veidotāja, pirms pāris nedēļām devās uz Londonu, lai mēnesi stažētos prestižajā Wallpaper* žurnālā. Starp darbiem, socializēšanos un Londonas ikdienu, Madara ir piekritusi padalīties ar savu pieredzi, veidojot “Prakses dienasgrāmatu”.

Pirmā nedēļa Wallpaper. Sajūtas diezgan nereālas – likt maketu žurnālam, kas daudzus gadus bijis kā paraugs, kā arī dzīvē satikt un kopā piektdienas vakarā iedzert pabā ar visiem tiem cilvēkiem, kuru vārdus esmu lasījusi satura rādītājā.

Pirmdiena
Šeit viss notiek pēc grafika – darbs sākas 9.30, pusdienas 13.00 – 14.00, diena noslēdzas 18.30 (plkst 19.00 birojā automātiski izdziest gaismas). Visi to ievēro. Pirmā diena pavisam mierīga, kolēģi smaidīgi un draudzīgi. Tieku pie sava darba galda Art Department, uztaisu pārbaudes darbu (maketu interjera gabalam no topošā aprīļa numura), visiem viss patīk. Senior dizainers Aneel Kalsi izprašņā par manu līdzšinējo darba pieredzi. Stāstu un rādu žurnālu DEKO, viņš brīnās, kā ko tādu var uztaisīt vien 3 cilvēku komanda. Brīnās arī par to, ka mēs strādājam naktīs un brīvdienās. Šeit tā nenotiek, atpūta ir ļoti svarīga un par to es viņus apbrīnoju.

Kopā esam ap 70 cilvēku liela komanda. Darbs notiek milzīgā open space telpā. Katra nodaļa (interjeri, foto, mode, māksla, korektūra, mārketings utt.) nodalīta vien ar alumīnija sieniņām metra augstumā. Visi visus redz un dzird, bet tas netraucē. Ir pat interesanti ieklausīties un piedalīties sarunās.

Ēkas augšstāvā ir ēdnīca ar skatu pār visu Londonu. Pusdienojot noskaidroju, ka dizainers Jon Evans (ar traku velsiešu akcentu), kurš Wallpaper nostrādājis vairāk kā 2 gadus, domā par promiešanu, jo sāk iesūnot. Smadzenes vairs nav tā jāpiepūla kā sākumā. Viņš arī autors žurnāla iPad versijai. Wallpaper ir vienīgais žurnāls šajā ēkā, kam speciāli izstrādāta interaktīva iPad aplikācija žurnāla lasīšanai, pārējiem ir vienkārši PDF versijas. Visa lielā 12-stāvu ēka Blue Fin Building (atrodas tieši aiz muzeja Tate modern) pieder izdevniecībai IPC Media. Šeit top vairāk kā piecdesmit drukātu un digitālu mēdiju.

Otrdiena
Otrās dienas rīts ir stresains, visi skrien, printē, steidz pabeigt iesāktos maketus. Birojā uz sapulci ieradies bosu boss Tony Chambers (viņa kabinets ir akurāt 3m attālumā no mana galda). Es tieku pie dummy book kārtošanas (liela mape ar aktuālā žurnāla maketu un reklāmu izdrukām) un lielas magnētiskas tāfeles, kas palīdz uztvert žurnālu kopumā (atšķirībā no dummy book, kur skatās, vai žurnāls labi “šķiras”). Printēju un griežu, griežu un printēju, lieku svētajā mapē un pie sienas, un tad vēl reizes piecas izejam cauri plānam kopā ar art director Lee Belcher, lai pārbaudītu pareizās lappuses. Sapulce norit veiksmīgi, dienas beigās visi atviegloti un priecīgi. Savukārt es, prom ejot, saņemu komplimentu no bosu bosa Tony par savu autfitu – milzīgi rozā bumbuļi matos un QooQoo mākoņkleita. Liels prieks, ka šeit visi tik cilvēcīgi, neatkarīgi no ieņemamā amata.

Ak jā, mans mērķis, šurp braucot, bija arī izrādīt latviešu modes dizaineru darbu. To ievēro arī Wallpaper fashion director Isabelle Kountoure. Viņa ņēma vadību pār marta numuru, kurš pilnībā veltīts modei.


Trešdiena
Daru to, ko citi negrib darīt (un nevaru sūdzēties, jo kam tad galu galā praktikanti ir domāti) – taisu reklāmu Wallpaper weblapas updeitam, kas tagad pielāgota brouzēšanai telefonos (nejaukt ar Wallpaper iPhone app, kas pastāv jau labu laiku). Jāatzīst, ka šeit visi tiek ielikti striktos rāmjos un tikpat kā nekādas nobīdes no normām netiek akceptētas. Vēloties parādīt, ka varu izdarīt vairāk, saņemu atbildi – jā, jā, forša ideja, bet to mēs nevaram publicēt, un tā reizes septiņas. Šeit varu piebilst, ka divi reklāmā nostrādāti gadi ir mani norūdījuši attiecībā uz kritiku. Uzklausu un, ja tā ir pamatota, ņemu vērā. Ja nē, turpinu darīt pa savam.

Ceturtdiena
Ceturtdienas rītā uzzinu, ka reklāma ir nokancelēta un tiks komunicēta cita ziņa. Tas nozīmē, ka viss trešdienas darbs vējā. Bet tas sīkums, jo beidzot tieku pie interesantākiem darbiem – žurnāla rakstu iekustināšanas, jeb pielāgošanas iPad versijai. Ievēroju, ka šeit ļoti mīl un ciena burtus. Džons rūpīgi sabīda atstarpes pat mazajiem bilžu parakstiņiem, kur norādītas cenas attēlos redzmajiem apģērba gabaliem. Pēcāk tas viss vēl tiek izdrukāts A3 formātā, ja nu ekrānā kas palicis nepamanīts.

Piektdiena
Pabeidzu iesākto un tieku pie jauna maketa gatavošanas iPadam. Šoreiz palieku mazliet ilgāk pēc darba laika, lai nobeigtu iesāktos darbus (man ļoti nepatīk atstāt iesāktas un nepabeigtas lietas uz brīvdienām). To atzinīgi novērtē Lee un žurnāla radošā direktore Sarah Douglas. Viņi mani uzaicina uz tuvējo pabu. Piektdienās pēc darba tā ir svēta lieta.

“Plikuma” padoms – gribi tuvāk iepazīt, sadraudzēties ar jauniem kolēģiem – aizej ar viņiem uz pabu! Tur notiek vislabākās sarunas. Uzzinu, kur un kā Lee iepazinies ar savu sievu, kur precējies Tonijs, modes nodaļas aizkulisus un vēl daudz klačiņas, ko publiski nedrīkstu atstāstīt.

Sāra, Lee un pārējie izrāda patiesu interesi par Latviju un sola ņemt mani palīgā, ja Wallpaper izdos jaunu city guide par Rīgu.
Patīkami, ka šeit visi mīl savu darbu, neviens nesūdzas, nečīkst. Lai arī ne visi savu nākotni saista ar Wallpaper, tas viņiem ir svarīgs posms ceļā uz savu mērķi (piemēram, web dizainerim Maiklam tā ir sava studija).

Kopsavilkums – jau pirmajā nedēļā jūtos kā savējais.

Lasi arī:
Prakses dienasgrāmata 2. nedēļa
Prakses dienasgrāmata 3. un 4. nedēļa