Gribi vai negribi, bet doties praksē ir katra studenta uzdevums, it īpaši tiem, kas studē dizainu. Mūsdienās darba tirgū konkurence ir liela un savlaicīgi domājot par nākotni, iesaku padomāt arī par došanos praksē. Tas nav tikai vēl viens ieraksts jūsu CV, bet arī praktiskas zināšanas un jaunu kontaktu veidošana.

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, kas Anglijas universitātēs ir īpaši ilgs (gandrīz 4 mēneši), izlēmu, ka ir pienācis īstais brīdis doties praksē. Tā kā Londona ir slavena ar savu radošo dzīvi un pieredzējušu dizaineru kompāniju šajā pilsētā netrūkst, tad skaidra ir izvēle par labu tieši Londonai. Prakses vietas atrašanai man palīdzēja Taschen firmas izdotā grāmata „Contemporary Graphic Design”. No aptuveni 20 nosūtītajiem pieteikumiem pozitīva atbilde man pienāca no Peter Anderson Studio. Jāpiebilst, ka nav jēga sūtīt pieteikumus uz kompānijām, kuru darbi jums nepatīk, jo tādā gadījumā tas būs abpusēji.

Nav nekāds noslēpums, ka stažēšanās ir brīvprātīgs darbs un tas netiek apmaksāts, tādēļ ir jāpadomā par finansēm, taču tas ir pamatīgs ieguldījums nākotnē un potenciālais darba devējs to novērtēs.

Neko daudz par Pīteru Andersonu (Peter Anderson) nezināju, jo informācija internetā ir skopa. Manu uzmanību Pītera studijas darbi pievērsa ar to, ka tie atšķirās no pārējiem, kas, manuprāt, ir vienīgais veids kā neapnikt sev un citiem. Paša Pītera darbos ir redzama mīlestība pret burtiem. Lai gan viņš pats ar fontu veidošanu neaizraujas, taču tos cītīgi izmanto savos darbos, kuru stils ir unikāls un raksturīgs tieši viņam – sapludinot dažādu izmēru burtus kopā, līdz ar to izveidojot perfektu kompozīciju un formas.

Tāpat studijas darbos ir redzama trīs dimensiju grafiskā valoda, ko citas radošās kompānijas zīmolu un citu grafisko risinājumu veidošanai neizmanto, jo tas aplami šķiet vecmodīgi vai bezgaumīgi. Viņa stila individualitāti esmu pamanījis ne tikai es, bet arī tādi milži kā BBC, Moschino, Puma, Adidas u.c., tāpat viņa darbi ir sastopami Londonas modernās mākslas muzejos Tate un V&A.

Nedēļu pirms latviešu iecienītākajiem vasaras svētkiem Jāņiem, devos uz Peter Anderson Studio, lai uzsāktu savu praksi Londonas radošajā kvartālā. Starp citu, tajā pašā ēkā, divus stāvus zemāk atrodas Barber Osgerby – dizaineru studija, kas izstrādāja dizainu Londonas Olimpisko spēļu lāpai. Ierodoties norādītajā adresē, ieraudzīju ar stalažām apjostu ēku, kas mani nepārsteidza, jo zināju, ka PAS plāno pārvietot savu studiju uz citām telpām divu nedēļu laikā. Pirmāja dienā viss neritēja gluži kā biju iedomājies. Ienākot studijā, mani topošie kolēģi sevišķi par mani neinteresējās un kādu brīdi, ar jaku rokās un somu uz pleciem, stāvēju un gaidīju kamēr man ierādīs darba vietu. Kad tiku pie datora un savas vietas studijā, uzreiz mani pielika pie darba – izveidot prezentāciju klientiem, kurā būs redzami fontu priekšlikumi titriem priekš seriāla „Dr. Who”. Darbiņš viegls, taču pirms pašas failu saglabāšanas darba beigās, izrādījās, ka dators nav tajā labākajā kartībā un tas izslēdzās uz neatgriešanos. Tad man iedeva vecu Mac portatīvo datoru, kas arī nebija labāks un tehnisku iemeslu dēļ padarīto nācās pārstrādāt trīs reizes. Tā nu pirmā diena pagāja un apsolījos, ka turpmāk ņemšu līdzi savu datoru.

Tālāk viss turpinājās pavisam citās sliedēs, bet vairāk par darbu un cilvēkiem studijā, kā arī dzīvi Londonā, pastāstīšu stāsta 2. daļā.

 

"/>

Plikums

Prakse / Peter Anderson Studio / 1. Daļa

Gribi vai negribi, bet doties praksē ir katra studenta uzdevums, it īpaši tiem, kas studē dizainu. Mūsdienās darba tirgū konkurence ir liela un savlaicīgi domājot par nākotni, iesaku padomāt arī par došanos praksē. Tas nav tikai vēl viens ieraksts jūsu CV, bet arī praktiskas zināšanas un jaunu kontaktu veidošana.

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, kas Anglijas universitātēs ir īpaši ilgs (gandrīz 4 mēneši), izlēmu, ka ir pienācis īstais brīdis doties praksē. Tā kā Londona ir slavena ar savu radošo dzīvi un pieredzējušu dizaineru kompāniju šajā pilsētā netrūkst, tad skaidra ir izvēle par labu tieši Londonai. Prakses vietas atrašanai man palīdzēja Taschen firmas izdotā grāmata „Contemporary Graphic Design”. No aptuveni 20 nosūtītajiem pieteikumiem pozitīva atbilde man pienāca no Peter Anderson Studio. Jāpiebilst, ka nav jēga sūtīt pieteikumus uz kompānijām, kuru darbi jums nepatīk, jo tādā gadījumā tas būs abpusēji.

Nav nekāds noslēpums, ka stažēšanās ir brīvprātīgs darbs un tas netiek apmaksāts, tādēļ ir jāpadomā par finansēm, taču tas ir pamatīgs ieguldījums nākotnē un potenciālais darba devējs to novērtēs.

Neko daudz par Pīteru Andersonu (Peter Anderson) nezināju, jo informācija internetā ir skopa. Manu uzmanību Pītera studijas darbi pievērsa ar to, ka tie atšķirās no pārējiem, kas, manuprāt, ir vienīgais veids kā neapnikt sev un citiem. Paša Pītera darbos ir redzama mīlestība pret burtiem. Lai gan viņš pats ar fontu veidošanu neaizraujas, taču tos cītīgi izmanto savos darbos, kuru stils ir unikāls un raksturīgs tieši viņam – sapludinot dažādu izmēru burtus kopā, līdz ar to izveidojot perfektu kompozīciju un formas.

Tāpat studijas darbos ir redzama trīs dimensiju grafiskā valoda, ko citas radošās kompānijas zīmolu un citu grafisko risinājumu veidošanai neizmanto, jo tas aplami šķiet vecmodīgi vai bezgaumīgi. Viņa stila individualitāti esmu pamanījis ne tikai es, bet arī tādi milži kā BBC, Moschino, Puma, Adidas u.c., tāpat viņa darbi ir sastopami Londonas modernās mākslas muzejos Tate un V&A.

Nedēļu pirms latviešu iecienītākajiem vasaras svētkiem Jāņiem, devos uz Peter Anderson Studio, lai uzsāktu savu praksi Londonas radošajā kvartālā. Starp citu, tajā pašā ēkā, divus stāvus zemāk atrodas Barber Osgerby – dizaineru studija, kas izstrādāja dizainu Londonas Olimpisko spēļu lāpai. Ierodoties norādītajā adresē, ieraudzīju ar stalažām apjostu ēku, kas mani nepārsteidza, jo zināju, ka PAS plāno pārvietot savu studiju uz citām telpām divu nedēļu laikā. Pirmāja dienā viss neritēja gluži kā biju iedomājies. Ienākot studijā, mani topošie kolēģi sevišķi par mani neinteresējās un kādu brīdi, ar jaku rokās un somu uz pleciem, stāvēju un gaidīju kamēr man ierādīs darba vietu. Kad tiku pie datora un savas vietas studijā, uzreiz mani pielika pie darba – izveidot prezentāciju klientiem, kurā būs redzami fontu priekšlikumi titriem priekš seriāla „Dr. Who”. Darbiņš viegls, taču pirms pašas failu saglabāšanas darba beigās, izrādījās, ka dators nav tajā labākajā kartībā un tas izslēdzās uz neatgriešanos. Tad man iedeva vecu Mac portatīvo datoru, kas arī nebija labāks un tehnisku iemeslu dēļ padarīto nācās pārstrādāt trīs reizes. Tā nu pirmā diena pagāja un apsolījos, ka turpmāk ņemšu līdzi savu datoru.

Tālāk viss turpinājās pavisam citās sliedēs, bet vairāk par darbu un cilvēkiem studijā, kā arī dzīvi Londonā, pastāstīšu stāsta 2. daļā.