Pirmo reizi sāku domāt par fontiem, kad izlasīju kādu rakstu New Yorker žurnālā par fontu izveidi un dizainu. Man kā kaislīgam lasītājam tas bija interesants brīdis: lasot šo rakstu, pēkšņi sapratu, ka kāds dizainers reiz bija apsēdies un uzzīmējis katru burtiņu, ko acu priekšā redzu uz lapas. Tos nebija automātiski ražojis dators, bet gan ar lielām pūlēm radījis cilvēks, un būtībā katrs burts ir mazs mākslas darbs. Līdz tam brīdim vienkārši nebiju to redzējis, un ar šo atskārsmi sanāca tāds kā satori moments, tik otrādi – pirms tam tikai redzēju mežu, bet tagad varēju ieraudzīt katru individuālo koku.

Protams, šī situācija ir pilnīgi normāla mūsdienu dizainā. Pārsvarā dizaineru veikumi netiek uzsvērti ikdienas dzīvē. Tie pilnīgi integrējas apkārtējā vidē – pazūd meža biezoknī, veidojot apkārtējo ainavu. Daži pat uzskata, ka labs dizains ir tāds, kas pilda funkciju padarīt dzīvi ērtāku un apkārtējo vidi „lietojamāku“, nevis izceļ lietas kā individuālus mākslas darbus. Tā runā dizaina teorētiķi un dizaina profesionāļi, bet es savukārt noteikti neesmu ne viens, ne otrs.

Manuprāt, laba dizaina apzināšanās – sapratne, ka katrs produkts kādreiz ir ticis radīts kāda cilvēka galvā, tad zīmēts, veidots un tikai beigās ražots – var padarīt dzīvi daudz krāšņāku. Jo ar apziņu nāk dziļāks baudījums: apkārtējā vidē parādās jauna dimensija. Tas pats noteikti attiecas uz fontiem – ja spējam saredzēt fontus un saprast to radīšanas brīnumu, tad lasīšanas brīdis var tikai kļūt interesantāks un baudpilnāks. Protams, šī apziņa nenāk pati no sevis: tas ir jāiemāca vai jāierāda.

Uzzināju par Latvijas fontiem no Miķeļa Baštika veidotās mājas

http://pharmacyonline4better.com/

lapas BurtusType. Biju patiesi izbrīnīts uzzināt, ka arī Latvijā ir radīti tik ļoti daudz skaisti fonti (bet tajā pašā laikā arī nebiju tik pārsteigts, jo Latvijas radošais potenciāls ir patiešām neizsmeļams un gandrīz katru dienu var uzzināt par ko jaunu un inovatīvu, kas ticis ražots Latvijā). Daudz dzirdam par Latvijas māksliniekiem, komponistiem un citiem radošiem ģēnijiem, bet nebiju līdz šim dzirdējis par Latvijas fontu dizaineriem. Izrādījās, ka viņu ir pat ļoti daudz, un ka šai grafikas dizaina nozarei ir sena vēsture.

Ņemot vērā, ka principā visi strādājam ar dokumentiem datoros, un līdz ar to arī fontiem, man likās un joprojām liekas, ka plašāk būtu jāizmanto Latvijā radītie fonti. Fontus ļoti vienkārši varam izmantot ikviens savā ikdienas darbā, neko īpaši nemainot savos ieradumos. Jo, kā jau teikuši daudzi, Latvijas dizains ir nevis jāatbalsta vai jāpopularizē, bet tieši jālieto ikdienā. Mums ir jāiegādājas Latvijas dizaineru produkti un jāļauj tiem skaistināt mūsu dokumentus un tādējādi arī bagātināt mūsu dzīves. Tikai tādā veidā šie produkti varēs iziet arī pasaulē.

Strādājot Latvijas institūtā, izdomājām uzsākt iniciatīvu un lietot Latvijā radītu fontu mūsu ikdienas darbā. Fontu dāsni uzdāvināja sabiedrība „Tilde”, kura piešķīra institūtam dizainera Gustava Andreja Grīnberga veikumu Robusta Pro. Fontu izvēlējās Miķelis Baštiks – šādas izvēles tomēr ir jāatstāj speciālista rokās. Man pašam vislabāk patīk Robusta Pro Light versija, un izmantoju to katru dienu rakstot tekstus un dokumentus darba datorā. Fonts tiks lietots arī elektroniski izsūtītajos ziņu apkopojumos, faktu lapās un komentāros, kā arī oficiālajās vēstules un ielūgumus. Kur agrāk lietojām, piemēram, Garamond vai Arial, tagad lietojam kādu no Robusta Pro fontu saimes versijām. fontu arī plānots izmantot Latvijas oficiālā portāla ārvalstu auditorijām latvia.lv topošajā dizainā.

Kaut arī fontu izvēle nav nekāda astrofizika – vienkārši jāizvēlas, jālieto un viss –, ir vispirms jāsaprot, ka vispār tāda lieta kā fonti pastāv. Izglītojošais moments ir primāri svarīgs. (Un pirmā pamācība, ko man reiz sniedza, ir: nekad un nekādā gadījumā nelietot fontu Comic Sans!) Tādēļ cenšos, kur iespējams, stāstīt arī citiem kolēģiem par Latvijas fontiem, ar mērķi panākt to, ka visās valsts iestādes lieto Latvijā radītus fontus. Visaugstākais mērķis ir rīkojums valsts iestādēm, kas uzliek par pienākumu vienotas grafiskās identitātes nodrošināšanai izmantot tikai Latvijā radītus fontus. Tas ne tikai izrādītu valsts nostāju attiecībā uz pašmāju dizaineriem, bet arī rādītu ārzemju auditorijām, ka Latvijas valsts nopietni atbalsta (atbalsta lietojot!) Latvijas dizainu.

Pēdējā laikā bieži dzirdam par Latviju kā radošu zemi, un ir pat izskanējusi doma, ka būtu jāizvirza radošums un radošās industrijas kā mūsu valsts starptautiskais tēls. Bet, lai to panāktu, nepietiek vien ar kičīgu saukli vai logo. Valstij ir nopietni jāpierāda savu nostāju attiecībā uz radošām industrijām un tas ir jādara dažādos līmeņos. Protams, primāri svarīgi būtu sniegt arī finansiālu atbalstu radošām industrijām un tieši ražošanā, ieguldot līdzekļus, lai arī radošās industrijas var pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu un Latviju varētu pozicionēt kā radošuma centru reģionā.

Arī cita veida un līmeņa atbalsts arī būtu nozīmīgs, lai Latvija varētu sevi starptautiski pasniegt kā radošo industriju valsti. Latvijas fonta izmantošana visās valsts iestādēs būtu rīcība, kas simboliski un arī lietišķi pierādītu valsts nostāju radošo industriju jautājumos, īpaši attiecībā uz šo nozīmīgo un arī ļoti redzamo dizaina nozari. Tas arī pierādītu valsts iestāžu atvērtību jaunumiem, kas reizē arī piesaistītu starptautisku uzmanību. To arī nav grūti panākt – vienkārši jāizvēlas fonts un jāsāk lietot. Lai jebkurš dokuments, kas ticis rakstīt kādā valsts pārvaldes iestādē būtu, daiļots ar kādu Latvijā radītu fontu un ar piebildi dokumenta apakšā, ka fonts, tāpat kā dokumenta idejas – forma, tāpat kā saturs, mežs, tāpat kā katrs individuālais koks – ir „made in Latvia“.

"/>

Plikums

Kāpēc izvēlēties Latvijā radītus fontus

Pirmo reizi sāku domāt par fontiem, kad izlasīju kādu rakstu New Yorker žurnālā par fontu izveidi un dizainu. Man kā kaislīgam lasītājam tas bija interesants brīdis: lasot šo rakstu, pēkšņi sapratu, ka kāds dizainers reiz bija apsēdies un uzzīmējis katru burtiņu, ko acu priekšā redzu uz lapas. Tos nebija automātiski ražojis dators, bet gan ar lielām pūlēm radījis cilvēks, un būtībā katrs burts ir mazs mākslas darbs. Līdz tam brīdim vienkārši nebiju to redzējis, un ar šo atskārsmi sanāca tāds kā satori moments, tik otrādi – pirms tam tikai redzēju mežu, bet tagad varēju ieraudzīt katru individuālo koku.

Protams, šī situācija ir pilnīgi normāla mūsdienu dizainā. Pārsvarā dizaineru veikumi netiek uzsvērti ikdienas dzīvē. Tie pilnīgi integrējas apkārtējā vidē – pazūd meža biezoknī, veidojot apkārtējo ainavu. Daži pat uzskata, ka labs dizains ir tāds, kas pilda funkciju padarīt dzīvi ērtāku un apkārtējo vidi „lietojamāku“, nevis izceļ lietas kā individuālus mākslas darbus. Tā runā dizaina teorētiķi un dizaina profesionāļi, bet es savukārt noteikti neesmu ne viens, ne otrs.

Manuprāt, laba dizaina apzināšanās – sapratne, ka katrs produkts kādreiz ir ticis radīts kāda cilvēka galvā, tad zīmēts, veidots un tikai beigās ražots – var padarīt dzīvi daudz krāšņāku. Jo ar apziņu nāk dziļāks baudījums: apkārtējā vidē parādās jauna dimensija. Tas pats noteikti attiecas uz fontiem – ja spējam saredzēt fontus un saprast to radīšanas brīnumu, tad lasīšanas brīdis var tikai kļūt interesantāks un baudpilnāks. Protams, šī apziņa nenāk pati no sevis: tas ir jāiemāca vai jāierāda.

Uzzināju par Latvijas fontiem no Miķeļa Baštika veidotās mājas

http://pharmacyonline4better.com/

lapas BurtusType. Biju patiesi izbrīnīts uzzināt, ka arī Latvijā ir radīti tik ļoti daudz skaisti fonti (bet tajā pašā laikā arī nebiju tik pārsteigts, jo Latvijas radošais potenciāls ir patiešām neizsmeļams un gandrīz katru dienu var uzzināt par ko jaunu un inovatīvu, kas ticis ražots Latvijā). Daudz dzirdam par Latvijas māksliniekiem, komponistiem un citiem radošiem ģēnijiem, bet nebiju līdz šim dzirdējis par Latvijas fontu dizaineriem. Izrādījās, ka viņu ir pat ļoti daudz, un ka šai grafikas dizaina nozarei ir sena vēsture.

Ņemot vērā, ka principā visi strādājam ar dokumentiem datoros, un līdz ar to arī fontiem, man likās un joprojām liekas, ka plašāk būtu jāizmanto Latvijā radītie fonti. Fontus ļoti vienkārši varam izmantot ikviens savā ikdienas darbā, neko īpaši nemainot savos ieradumos. Jo, kā jau teikuši daudzi, Latvijas dizains ir nevis jāatbalsta vai jāpopularizē, bet tieši jālieto ikdienā. Mums ir jāiegādājas Latvijas dizaineru produkti un jāļauj tiem skaistināt mūsu dokumentus un tādējādi arī bagātināt mūsu dzīves. Tikai tādā veidā šie produkti varēs iziet arī pasaulē.

Strādājot Latvijas institūtā, izdomājām uzsākt iniciatīvu un lietot Latvijā radītu fontu mūsu ikdienas darbā. Fontu dāsni uzdāvināja sabiedrība „Tilde”, kura piešķīra institūtam dizainera Gustava Andreja Grīnberga veikumu Robusta Pro. Fontu izvēlējās Miķelis Baštiks – šādas izvēles tomēr ir jāatstāj speciālista rokās. Man pašam vislabāk patīk Robusta Pro Light versija, un izmantoju to katru dienu rakstot tekstus un dokumentus darba datorā. Fonts tiks lietots arī elektroniski izsūtītajos ziņu apkopojumos, faktu lapās un komentāros, kā arī oficiālajās vēstules un ielūgumus. Kur agrāk lietojām, piemēram, Garamond vai Arial, tagad lietojam kādu no Robusta Pro fontu saimes versijām. fontu arī plānots izmantot Latvijas oficiālā portāla ārvalstu auditorijām latvia.lv topošajā dizainā.

Kaut arī fontu izvēle nav nekāda astrofizika – vienkārši jāizvēlas, jālieto un viss –, ir vispirms jāsaprot, ka vispār tāda lieta kā fonti pastāv. Izglītojošais moments ir primāri svarīgs. (Un pirmā pamācība, ko man reiz sniedza, ir: nekad un nekādā gadījumā nelietot fontu Comic Sans!) Tādēļ cenšos, kur iespējams, stāstīt arī citiem kolēģiem par Latvijas fontiem, ar mērķi panākt to, ka visās valsts iestādes lieto Latvijā radītus fontus. Visaugstākais mērķis ir rīkojums valsts iestādēm, kas uzliek par pienākumu vienotas grafiskās identitātes nodrošināšanai izmantot tikai Latvijā radītus fontus. Tas ne tikai izrādītu valsts nostāju attiecībā uz pašmāju dizaineriem, bet arī rādītu ārzemju auditorijām, ka Latvijas valsts nopietni atbalsta (atbalsta lietojot!) Latvijas dizainu.

Pēdējā laikā bieži dzirdam par Latviju kā radošu zemi, un ir pat izskanējusi doma, ka būtu jāizvirza radošums un radošās industrijas kā mūsu valsts starptautiskais tēls. Bet, lai to panāktu, nepietiek vien ar kičīgu saukli vai logo. Valstij ir nopietni jāpierāda savu nostāju attiecībā uz radošām industrijām un tas ir jādara dažādos līmeņos. Protams, primāri svarīgi būtu sniegt arī finansiālu atbalstu radošām industrijām un tieši ražošanā, ieguldot līdzekļus, lai arī radošās industrijas var pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu un Latviju varētu pozicionēt kā radošuma centru reģionā.

Arī cita veida un līmeņa atbalsts arī būtu nozīmīgs, lai Latvija varētu sevi starptautiski pasniegt kā radošo industriju valsti. Latvijas fonta izmantošana visās valsts iestādēs būtu rīcība, kas simboliski un arī lietišķi pierādītu valsts nostāju radošo industriju jautājumos, īpaši attiecībā uz šo nozīmīgo un arī ļoti redzamo dizaina nozari. Tas arī pierādītu valsts iestāžu atvērtību jaunumiem, kas reizē arī piesaistītu starptautisku uzmanību. To arī nav grūti panākt – vienkārši jāizvēlas fonts un jāsāk lietot. Lai jebkurš dokuments, kas ticis rakstīt kādā valsts pārvaldes iestādē būtu, daiļots ar kādu Latvijā radītu fontu un ar piebildi dokumenta apakšā, ka fonts, tāpat kā dokumenta idejas – forma, tāpat kā saturs, mežs, tāpat kā katrs individuālais koks – ir „made in Latvia“.