Runājot par 21. gadsimtu kā informācijas laiku, parasti iedomājamies visus tos tekstu un attēlu plūdus, kas pieejami internetā ar vienu ierakstu Google meklētājā, bet aizmirstam, ka arī paši nemitīgi aiz sevis un par sevi atstājam kādu informāciju—datus. Protams, tā notics arī agrāk. Jaunās tūkstošgades pienesums ir iespējas un vēlmes visus šos datus piefiksēt, savākt, pēc tam arī analizēt un izmantot iegūtos secinājumus.

Dati paši par sevi, protams, nav nekāda lielā vērtība, bet tie ir izejmateriāls dažādu slēdzienu izdarīšanai un tieši tie ir vērtīgākais, kāpēc bieži vien dati/informācija tiek dēvēta par 21. gadsimta jauno valūtu. Diemžēl lielākoties šī valūta tiek izmantota peļņas nolūkā, vienkāršākajā un arī vizbiežāk izmantotajā veidā – lai mums pārdodu vēl vairāk preču un pakalpojumu.

Jāatceras, ka tiklīdz priecīgi saņemam kādu pakalpojumu par brīvu, bieži vien paši kļūstam par kādam pārdodamu produktu. Vienkāršākais piemērs ir Google piedātā e-pasta paskastīte. Visi uzlabojumi, lai e-pasta pastkastītes pakalpojums mums-lietotājiem būtu ērts, patīkams un arī dizainiski pievilcīgs, galvenokārt tiek darīti tikai tādēļ, lai Google iegūtu vēl vairāk un izsmeļošākus citām kompānijām un organizācijām pārdodamus datus par mums, šī pakalpojuma lietotājiem.

Arī sociālā tīkla Facebook padsmit biljonu vērtību nosaka tā īpašnieku rokās nonākusī informācija/dati par šī sociālā tīkla lietotājiem. Jo lielāks tā lietotāju skaits, jo vairāk lietotāju aktivitāšu, jo vairāk pārdodamo datu.

Tuvākās nākotnes un dažās pasaules vietās jau pašreiz dārgāko un pieprasītāko darba pozīciju vidū ir datu analītiķi, kuri parasti specializējas kādā noteiktā jomā. Viņu profesionalitātes pamatā ir vismaz divas izglītības – matemātikas zināšanas un specializācija kādā citā nozarē, piemēram, viena no ideālajām kombinācijām ir matemātiķis plus politologs.

Lai milzīgā daudzumā savākto datu atrastu zelta dzīslu ir jāzina ko tur meklēt un kā meklēt. Protams, lielā informācijas apjomā var atrast visdažādākās sakritības, tajā skaitā arī nejaušas, spekulatīvas un bezvērtīgas. Taču noderīgo secinājumu meklēšana datos ir krietni cerīgāka nodarbe kā zelta smilšu sijāšana, un pat tajā, pārbaudot milzīgu daudzumu smilšu, tiek iegūts arī lielāks vai mazāks daudzums vērtīgā dārgmetāla.

Kāds tam visam sakars ar dizainu? Dizainers ir viens no obligātajiem ķēdes posmiem, lai mūsu atstātie dati par sevi kļūtu par vērtīgu valūtu kāda cita acīs. Jau datu apstrādes/strukturēšanas posmā bieži vien kādu sakarību saskatīšanā lielājā datu masā noder to vizualizācija. Te svarīgākais ir datu uzskatāmība un precizitāte. Šādas vizualizācijas uzdevums ir objektīvi atklāt sakarības.

Taču radošākais dizainera darbs sākas tad, kad jau izdarīti secinājumi, un to īpašnieks vēlas šo ziņu nogādāt līdz izraudzītajai auditorijai, vienalga šaurākam (atsevišķam klientam) vai plašākam sabiedrības lokam.

Izšķirošais tālākas datu vizualizācijas kvalitātei ir auditorijai nododamā vēstījuma skaidrība, ko noformulē pasūtītājs. Bez pārraidāmās ziņas kodola, auditorijas un sasniedzamā mērķa noformulēšanas pat visglītākajam, oriģinālākajam vai citādi izcilam dizainam nav jēgas.

Šajā posmā Lielajos datos atrastu secinājumu vizualizācija ir radniecīga jebkura cita pētījuma rezultātu, piemēram, analītisko žurnālistu veiktas kādas situācijas, problēmas u.tml. izpētes slēdziena vizualizācijai.

Pierasti padarīt ar acīm uzskatāmas varam attiecības starp dažādiem kvantitatīviem rādītājiem, taču iespējams attēlot arī korelācijas, kas pēc būtības nav tikai skaitlisku daudzumu attiecības. Dizaineram gan jāapzinās, ka informācijas vizualizācijai jēga ir tikai tad, ja ar acīm to var uztvert ātrāk, ērtāk un citādi labāk nekā verbāli izteiktu. Dizains ir datos atklātās informācijas komunikācijas rīks/kanāls, caur kuru ziņa nonāk pie tai paredzētās auditorijas. Kādu rīku (grafikus, līknes, tā sauktos pīragus vai infografikas) vai to kombinācijas izvēlēties, tas paliek dizainera ziņā.

Un te sākas dizainera profesionalitātes un talanta pārbaude. Būtiskākais, kas jāņem vēra ir paredzamās auditorijas uztveres īpatnības. Datu vizualizācija sekmīgi notikusi vien tad, kad cilvēka acs to spēj uztvert un smadzenes saprast. Arī par šo tēmu tiek vākti dati un pētīts, kā uztveram mums raidītās ziņas, un varētu šķist, ka datu vizualizācija ir vairāk zinātne nekā māksla.

Ja vien tā tomēr nebūtu dizainera subjektīva interpretācija. Protams, ir bijuši mēģinājumi datu vizualizāciju automatizēt, taču tie visi beigušies ar secinājumu, ka tas būtu līdzīgi kā ievadīt programmā lielu daudzumu pasaules labāko rakstu un mēģināt ar algoritma palīdzību no tiem sastādīt jaunu aizraujošu un jēgpilnu tekstu. Datu dizainam gan parasti tiek izmantotas vispārzināmas zīmes, piktogrammas un simboli. Tas viss, lai atainoto informāciju padarītu pēc iespējas ērtāk un vieglāk jeb, citiem vārdiem sakot, intuitīvi uztveramu. Orģinalitātei atliek vieta šo simbolu atlasē, stilizācijā un kombinācijās.

Dizainera darbu sarežģī aspekts, ka savu vēstījumu pasniegt vizuālā veidolā pasūtītāji bieži izvēlas gadījumos, lai tai pievērstu auditorijas uzmanību tad, kad tā nav ieinteresēta un/vai kad kādas informācijas aplūkošanai atvēlēts iespējami īsākais laika sprīdis. Informācijas pārbagātības laika īpatnība ir tāda, ka katrai no daudzajām,daudzajām mums pasniegtajām ziņām veltam vien pāris sekundes laika, piemēram, to uzrāda mērījumi par laika garumu, cik ilgi cilvēki pavada apskatot vienu interneta lapu. Uzkrītoši lielākajā daļu gadījumu tās ir 3 līdz 5 sekundes, kas nozīmē, ka neko vairāk kā apskatīt bildes un izlasīt dažus virsrakstus lapas apmeklētājs nepaspēj.

Šīs aspekts neizbēgami noved pie ziņas un tajā atainoto datu sakarību vienkāršošanas. Uztveres ērtuma un ātruma labad dizaineriem jāatsakās no informācijas precizitātes. Tipiskākais piemērs ir sabiedriskā transporta līdzekļu satiksmes maršrutu kartes, kuru dizaina veiksmes atslēga slēpjas nevis maršrutu ģeogrāfiskā precizitātē, bet gan to uzskatāmībā. Pie šādiem secinājumiem darba procesā nonāca gan slavenās Londonas metro shēmas dizainers, gan nesen Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu shēmas autors.

Īpaši interneta un digitālajā vidē, kur teorētiski būtu vieta tik daudzu interaktīva dizaina rīku izmantošanai papildus informācijas iegūšanai, nododamā vēstījuma skaidrība tikai iegūst no dizaina vienkāršības, atainojamās informācijas daudzuma nesaudzīgas atlases, atstājot tikai būtisko un acu mirklī uztveramo, pārējās iespējas piedāvājot vien īpaši ieinteresētajiem un izpētes kārajiem.

Gluži kā mantras tiek skaitīti apgalvojumi “jo vienkāršāk, jo saprotamāk” un “dizainiski skaisti pasniegtai informācijai nav noteikti jābūt ļoti komplicētai”. Viena no lielākajām kļūdām, ko dizainers spēj izdarīt ir izvirzīt priekšplānā savas tehniskās un mākslinieciskās spējas, nododamo vēstījumu atstājot fonā vai par to pavisam aizmirstot.

Cits stāsts par Lielajiem datiem un dizaineriem būtu par to, kā šajos datos atrodamās sakarības un ziņas dizaineri var izmantot savā darbā, lai labāk izprastu gan konkrētu klientu, gan cilvēku kopuma kādas darbības fiziskās vai psiholoģiskās likumsakarības, gan konceptuāli rotaļājoties jaunas formas un ornamentu meklējumos, kad dizainu nosaka abstraktas vai konkrētas, bet ar dizainējamā priekšmeta primāro funkcionalitāti nesaistītas datos esošas sakarības.

Paldies par palīdzību raksta tapšanā Ernestam Štālam (Reach.ly), Uldim Leiteram (Infogr.am) un Vitekam Bariševam (RigaTransit.lv)

"/>

Plikums

Dizainers—mediators starp Lielajiem datiem un sabiedrību

Runājot par 21. gadsimtu kā informācijas laiku, parasti iedomājamies visus tos tekstu un attēlu plūdus, kas pieejami internetā ar vienu ierakstu Google meklētājā, bet aizmirstam, ka arī paši nemitīgi aiz sevis un par sevi atstājam kādu informāciju—datus. Protams, tā notics arī agrāk. Jaunās tūkstošgades pienesums ir iespējas un vēlmes visus šos datus piefiksēt, savākt, pēc tam arī analizēt un izmantot iegūtos secinājumus.

Dati paši par sevi, protams, nav nekāda lielā vērtība, bet tie ir izejmateriāls dažādu slēdzienu izdarīšanai un tieši tie ir vērtīgākais, kāpēc bieži vien dati/informācija tiek dēvēta par 21. gadsimta jauno valūtu. Diemžēl lielākoties šī valūta tiek izmantota peļņas nolūkā, vienkāršākajā un arī vizbiežāk izmantotajā veidā – lai mums pārdodu vēl vairāk preču un pakalpojumu.

Jāatceras, ka tiklīdz priecīgi saņemam kādu pakalpojumu par brīvu, bieži vien paši kļūstam par kādam pārdodamu produktu. Vienkāršākais piemērs ir Google piedātā e-pasta paskastīte. Visi uzlabojumi, lai e-pasta pastkastītes pakalpojums mums-lietotājiem būtu ērts, patīkams un arī dizainiski pievilcīgs, galvenokārt tiek darīti tikai tādēļ, lai Google iegūtu vēl vairāk un izsmeļošākus citām kompānijām un organizācijām pārdodamus datus par mums, šī pakalpojuma lietotājiem.

Arī sociālā tīkla Facebook padsmit biljonu vērtību nosaka tā īpašnieku rokās nonākusī informācija/dati par šī sociālā tīkla lietotājiem. Jo lielāks tā lietotāju skaits, jo vairāk lietotāju aktivitāšu, jo vairāk pārdodamo datu.

Tuvākās nākotnes un dažās pasaules vietās jau pašreiz dārgāko un pieprasītāko darba pozīciju vidū ir datu analītiķi, kuri parasti specializējas kādā noteiktā jomā. Viņu profesionalitātes pamatā ir vismaz divas izglītības – matemātikas zināšanas un specializācija kādā citā nozarē, piemēram, viena no ideālajām kombinācijām ir matemātiķis plus politologs.

Lai milzīgā daudzumā savākto datu atrastu zelta dzīslu ir jāzina ko tur meklēt un kā meklēt. Protams, lielā informācijas apjomā var atrast visdažādākās sakritības, tajā skaitā arī nejaušas, spekulatīvas un bezvērtīgas. Taču noderīgo secinājumu meklēšana datos ir krietni cerīgāka nodarbe kā zelta smilšu sijāšana, un pat tajā, pārbaudot milzīgu daudzumu smilšu, tiek iegūts arī lielāks vai mazāks daudzums vērtīgā dārgmetāla.

Kāds tam visam sakars ar dizainu? Dizainers ir viens no obligātajiem ķēdes posmiem, lai mūsu atstātie dati par sevi kļūtu par vērtīgu valūtu kāda cita acīs. Jau datu apstrādes/strukturēšanas posmā bieži vien kādu sakarību saskatīšanā lielājā datu masā noder to vizualizācija. Te svarīgākais ir datu uzskatāmība un precizitāte. Šādas vizualizācijas uzdevums ir objektīvi atklāt sakarības.

Taču radošākais dizainera darbs sākas tad, kad jau izdarīti secinājumi, un to īpašnieks vēlas šo ziņu nogādāt līdz izraudzītajai auditorijai, vienalga šaurākam (atsevišķam klientam) vai plašākam sabiedrības lokam.

Izšķirošais tālākas datu vizualizācijas kvalitātei ir auditorijai nododamā vēstījuma skaidrība, ko noformulē pasūtītājs. Bez pārraidāmās ziņas kodola, auditorijas un sasniedzamā mērķa noformulēšanas pat visglītākajam, oriģinālākajam vai citādi izcilam dizainam nav jēgas.

Šajā posmā Lielajos datos atrastu secinājumu vizualizācija ir radniecīga jebkura cita pētījuma rezultātu, piemēram, analītisko žurnālistu veiktas kādas situācijas, problēmas u.tml. izpētes slēdziena vizualizācijai.

Pierasti padarīt ar acīm uzskatāmas varam attiecības starp dažādiem kvantitatīviem rādītājiem, taču iespējams attēlot arī korelācijas, kas pēc būtības nav tikai skaitlisku daudzumu attiecības. Dizaineram gan jāapzinās, ka informācijas vizualizācijai jēga ir tikai tad, ja ar acīm to var uztvert ātrāk, ērtāk un citādi labāk nekā verbāli izteiktu. Dizains ir datos atklātās informācijas komunikācijas rīks/kanāls, caur kuru ziņa nonāk pie tai paredzētās auditorijas. Kādu rīku (grafikus, līknes, tā sauktos pīragus vai infografikas) vai to kombinācijas izvēlēties, tas paliek dizainera ziņā.

Un te sākas dizainera profesionalitātes un talanta pārbaude. Būtiskākais, kas jāņem vēra ir paredzamās auditorijas uztveres īpatnības. Datu vizualizācija sekmīgi notikusi vien tad, kad cilvēka acs to spēj uztvert un smadzenes saprast. Arī par šo tēmu tiek vākti dati un pētīts, kā uztveram mums raidītās ziņas, un varētu šķist, ka datu vizualizācija ir vairāk zinātne nekā māksla.

Ja vien tā tomēr nebūtu dizainera subjektīva interpretācija. Protams, ir bijuši mēģinājumi datu vizualizāciju automatizēt, taču tie visi beigušies ar secinājumu, ka tas būtu līdzīgi kā ievadīt programmā lielu daudzumu pasaules labāko rakstu un mēģināt ar algoritma palīdzību no tiem sastādīt jaunu aizraujošu un jēgpilnu tekstu. Datu dizainam gan parasti tiek izmantotas vispārzināmas zīmes, piktogrammas un simboli. Tas viss, lai atainoto informāciju padarītu pēc iespējas ērtāk un vieglāk jeb, citiem vārdiem sakot, intuitīvi uztveramu. Orģinalitātei atliek vieta šo simbolu atlasē, stilizācijā un kombinācijās.

Dizainera darbu sarežģī aspekts, ka savu vēstījumu pasniegt vizuālā veidolā pasūtītāji bieži izvēlas gadījumos, lai tai pievērstu auditorijas uzmanību tad, kad tā nav ieinteresēta un/vai kad kādas informācijas aplūkošanai atvēlēts iespējami īsākais laika sprīdis. Informācijas pārbagātības laika īpatnība ir tāda, ka katrai no daudzajām,daudzajām mums pasniegtajām ziņām veltam vien pāris sekundes laika, piemēram, to uzrāda mērījumi par laika garumu, cik ilgi cilvēki pavada apskatot vienu interneta lapu. Uzkrītoši lielākajā daļu gadījumu tās ir 3 līdz 5 sekundes, kas nozīmē, ka neko vairāk kā apskatīt bildes un izlasīt dažus virsrakstus lapas apmeklētājs nepaspēj.

Šīs aspekts neizbēgami noved pie ziņas un tajā atainoto datu sakarību vienkāršošanas. Uztveres ērtuma un ātruma labad dizaineriem jāatsakās no informācijas precizitātes. Tipiskākais piemērs ir sabiedriskā transporta līdzekļu satiksmes maršrutu kartes, kuru dizaina veiksmes atslēga slēpjas nevis maršrutu ģeogrāfiskā precizitātē, bet gan to uzskatāmībā. Pie šādiem secinājumiem darba procesā nonāca gan slavenās Londonas metro shēmas dizainers, gan nesen Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu shēmas autors.

Īpaši interneta un digitālajā vidē, kur teorētiski būtu vieta tik daudzu interaktīva dizaina rīku izmantošanai papildus informācijas iegūšanai, nododamā vēstījuma skaidrība tikai iegūst no dizaina vienkāršības, atainojamās informācijas daudzuma nesaudzīgas atlases, atstājot tikai būtisko un acu mirklī uztveramo, pārējās iespējas piedāvājot vien īpaši ieinteresētajiem un izpētes kārajiem.

Gluži kā mantras tiek skaitīti apgalvojumi “jo vienkāršāk, jo saprotamāk” un “dizainiski skaisti pasniegtai informācijai nav noteikti jābūt ļoti komplicētai”. Viena no lielākajām kļūdām, ko dizainers spēj izdarīt ir izvirzīt priekšplānā savas tehniskās un mākslinieciskās spējas, nododamo vēstījumu atstājot fonā vai par to pavisam aizmirstot.

Cits stāsts par Lielajiem datiem un dizaineriem būtu par to, kā šajos datos atrodamās sakarības un ziņas dizaineri var izmantot savā darbā, lai labāk izprastu gan konkrētu klientu, gan cilvēku kopuma kādas darbības fiziskās vai psiholoģiskās likumsakarības, gan konceptuāli rotaļājoties jaunas formas un ornamentu meklējumos, kad dizainu nosaka abstraktas vai konkrētas, bet ar dizainējamā priekšmeta primāro funkcionalitāti nesaistītas datos esošas sakarības.

Paldies par palīdzību raksta tapšanā Ernestam Štālam (Reach.ly), Uldim Leiteram (Infogr.am) un Vitekam Bariševam (RigaTransit.lv)