Aizvadītās nedēļas beigās noritēja gadskārtējais radošās izcilības festivāls Adwards. Lai arī uz radošajiem konkursiem bieži vien raugos ar dalītām jūtām, vienmēr esmu atbalstījis Adwards kā būtisku rīku pašmāju radošās asinsrites uzturēšanai. Festivāls mudina katru nozarē strādājošo (gan individuāli, gan uzņēmumiem) ik gadu atskatīties uz aizvadītajos 12 mēnešos paveikto un izvērtēt savu darbu. Ne tik ļoti apbalvojumu dēļ, cik iekšējam auditam. Tā teikt, ja gada laikā nav izdevies izveidot darbus, ko ar lepnumu varētu iesniegt, varbūt ir laiks pieņemt stingrākus mērus?.

Nenovērtējams ir arī Latvian Art Directors Club uzticīgi veidotais vieslektoru cikls, kas jau septiņus gadus uz Rīgu ved pasaules spožākos radošos prātus – dizainerus, domātājus, reklāmas speciālistus, entuziastus un visādi citādi iedvesmojošus ļaudis. Šīs lekcijas daļēji aiztāj joprojām iztrūkstošo izglītības pieejamību šajā nozarē, nenogurstoši ik pa laikam injicējot jaunu iedvesmas devu.

Pieņemot uzaicinājumu piedalīties šā gada Adwards festivāla žūrijas sastāvā, izdevās iegūt ne tikai nenovērtējamu pieredzi no ārvalstu kolēģiem, bet arī radīja iespēju uz iesniegtajiem darbiem palūkoties no pavisam citas puses. Divas dienas pavadot Latvijas labāko dizaina un reklāmas darbu ielenkumā, radās arī pārdomas, kuras uzticīgi nododu tālāk.

Skaidrs, ka radošie konkursi ir ļoti specifisks darbu novērtēšanas veids. Ne vienmēr labi paveikts darbs tiek pienācīgi novērtēts. Žūrijas vērtējums tomēr ir un paliek subjektīvs, kā arī tik daudz dažādu nozaru klātesamība (grafikas dizains, radio reklāma, ilustrācija, integrētās kampaņas u.c.) neļauj katrā žanrā iedziļināties tik specifiski, cik gribētos. Konkursu mērķis ir meklēt un izcelt drosmīgas, neredzētas idejas, pastiepjot un meklējot jaunus risinājumus radošajā laukā.

Viena no atziņām pēc darba žūrijas sastāvā ir sekojoša—radošie bieži vien nespēj labus darbus pasniegt līdzvērtīgi augstā līmenī. Kad ir izdarīts lielais darbs un projekts ir realizēts, sākas nākamais posms – šo projektu tikpat skaidri un precīzi pasniegt plašākai, bieži vien kontekstu nepārzinošai auditorijai. Nepietiek ar nevīžīgi samestu video kolāžu, kur nepārdomāti salikti pa malām salasīti materiāli. Pārsteidzoši bieži nākās sajust autoru netiešo vēstījumu: “Es savu daļu jau izdarīju. Tagad jūs dariet un saprotiet kā paši gribat”. Spēt saprotami izstāstīt un pasniegt savu ideju ir tikpat svarīgi, kā to realizēt.

Darbus žūrija bieži vien redz bez jebkāda sīkāka paskaidrojuma. Lai arī tās sastāvā ir pašmāju pārstāvji, kuri iespēju robežās cenšās izskaidrot aptuveno kontekstu, darbam ir jārunā pašam par sevi. Pievienotais apraksts tiek ņemts talkā tikai tajos gadījumos, kad darbs nespēj pats sevi pasniegt (un tā jau ir slikta zīme).

Jāņem vērā, ka darbu apskates un atlases temps ir ļoti ātrs. Dienas laikā tiek izskatīti vairāk kā 200 darbu. Tas nozīmē, ka lēmums par vairumu no tiem tiek pieņemts pāris minūšu laikā. Projektam, kurā nereti ir ieguldītas vairākas dienas, nedēļas vai mēneši, tas ir liels pārbaudījums. Tas liek atgriezties pie domas, ka labam dizainam ir jāspēj ātri un skaidri paust savu galveno ideju. Arī smalkiem un detalizētiem darbiem ir jāmeklē veidi, kā ieinteresēt skatītāju un radīt vēlmi spert nākamos soļus aiz priekškara. Vērojot iesniegtos darbus, nepameta sajūta, ka labs dizains to dara automātiski—tas aizrauj skatītāju viņam pašam (iesākumā) pat nesaprotot kāpēc. Žūrijai, kura ar dizainu saskaras dienu no dienas profesionāli, ir jāspēj to atšifrēt un novērtēt, taču labākie darbi nekavējoties iegūst atzinību pat pēc pirmajām sekundēm. Ja darbs tiek veidots rūpīgi, pievēršot uzmanību katrai detaļai visos tā izstrādes posmos, rezultātā rodas iekšēji harmoniska sistēma, kas spēj uzrunāt skatītāju pat intuitīvā līmenī jau pirmajos saskares mirkļos. Līdzīgi kā dabā, kas viscaur veidota skaistā un sistemātiskā ačgārnībā un spēj radīt apbrīnu jau pirmajās sekundes simtdaļās.

Jāatceras, ka idejām nav jābūt pašmērķīgi netradicionālām un pārsteidzošām. Ar vienu lētu triku var izdoties ielikt kāju durvīs, bet, ja tās atverot vairs nav ko likt priekšā, tad vilšanās ir vēl lielāka. Tā vietā jāmeklē veidi, kā radīt precīzus un mērķtiecīgus produktus. Dizainu, kuru ieraugot, mēs intuitīvi saprotam, ka ir atrisināta problēma, kuras eksistenci mēs pirms tam pat vēl neapzinājāmies.

Tagad, kad aizvadītais gads ir veiksmīgi novērtēts, galvenais ir iet uz priekšu, darīt droši, rūpīgi un ar sirdi. Pārvarot latviešiem tik raksturīgo mazuma sindromu. Idejām ir jābūt drosmīgām, bez attaisnojumiem un izdomātas nespējas.

"/>

Plikums

Atskats uz Adwards 2012

Aizvadītās nedēļas beigās noritēja gadskārtējais radošās izcilības festivāls Adwards. Lai arī uz radošajiem konkursiem bieži vien raugos ar dalītām jūtām, vienmēr esmu atbalstījis Adwards kā būtisku rīku pašmāju radošās asinsrites uzturēšanai. Festivāls mudina katru nozarē strādājošo (gan individuāli, gan uzņēmumiem) ik gadu atskatīties uz aizvadītajos 12 mēnešos paveikto un izvērtēt savu darbu. Ne tik ļoti apbalvojumu dēļ, cik iekšējam auditam. Tā teikt, ja gada laikā nav izdevies izveidot darbus, ko ar lepnumu varētu iesniegt, varbūt ir laiks pieņemt stingrākus mērus?.

Nenovērtējams ir arī Latvian Art Directors Club uzticīgi veidotais vieslektoru cikls, kas jau septiņus gadus uz Rīgu ved pasaules spožākos radošos prātus – dizainerus, domātājus, reklāmas speciālistus, entuziastus un visādi citādi iedvesmojošus ļaudis. Šīs lekcijas daļēji aiztāj joprojām iztrūkstošo izglītības pieejamību šajā nozarē, nenogurstoši ik pa laikam injicējot jaunu iedvesmas devu.

Pieņemot uzaicinājumu piedalīties šā gada Adwards festivāla žūrijas sastāvā, izdevās iegūt ne tikai nenovērtējamu pieredzi no ārvalstu kolēģiem, bet arī radīja iespēju uz iesniegtajiem darbiem palūkoties no pavisam citas puses. Divas dienas pavadot Latvijas labāko dizaina un reklāmas darbu ielenkumā, radās arī pārdomas, kuras uzticīgi nododu tālāk.

Skaidrs, ka radošie konkursi ir ļoti specifisks darbu novērtēšanas veids. Ne vienmēr labi paveikts darbs tiek pienācīgi novērtēts. Žūrijas vērtējums tomēr ir un paliek subjektīvs, kā arī tik daudz dažādu nozaru klātesamība (grafikas dizains, radio reklāma, ilustrācija, integrētās kampaņas u.c.) neļauj katrā žanrā iedziļināties tik specifiski, cik gribētos. Konkursu mērķis ir meklēt un izcelt drosmīgas, neredzētas idejas, pastiepjot un meklējot jaunus risinājumus radošajā laukā.

Viena no atziņām pēc darba žūrijas sastāvā ir sekojoša—radošie bieži vien nespēj labus darbus pasniegt līdzvērtīgi augstā līmenī. Kad ir izdarīts lielais darbs un projekts ir realizēts, sākas nākamais posms – šo projektu tikpat skaidri un precīzi pasniegt plašākai, bieži vien kontekstu nepārzinošai auditorijai. Nepietiek ar nevīžīgi samestu video kolāžu, kur nepārdomāti salikti pa malām salasīti materiāli. Pārsteidzoši bieži nākās sajust autoru netiešo vēstījumu: “Es savu daļu jau izdarīju. Tagad jūs dariet un saprotiet kā paši gribat”. Spēt saprotami izstāstīt un pasniegt savu ideju ir tikpat svarīgi, kā to realizēt.

Darbus žūrija bieži vien redz bez jebkāda sīkāka paskaidrojuma. Lai arī tās sastāvā ir pašmāju pārstāvji, kuri iespēju robežās cenšās izskaidrot aptuveno kontekstu, darbam ir jārunā pašam par sevi. Pievienotais apraksts tiek ņemts talkā tikai tajos gadījumos, kad darbs nespēj pats sevi pasniegt (un tā jau ir slikta zīme).

Jāņem vērā, ka darbu apskates un atlases temps ir ļoti ātrs. Dienas laikā tiek izskatīti vairāk kā 200 darbu. Tas nozīmē, ka lēmums par vairumu no tiem tiek pieņemts pāris minūšu laikā. Projektam, kurā nereti ir ieguldītas vairākas dienas, nedēļas vai mēneši, tas ir liels pārbaudījums. Tas liek atgriezties pie domas, ka labam dizainam ir jāspēj ātri un skaidri paust savu galveno ideju. Arī smalkiem un detalizētiem darbiem ir jāmeklē veidi, kā ieinteresēt skatītāju un radīt vēlmi spert nākamos soļus aiz priekškara. Vērojot iesniegtos darbus, nepameta sajūta, ka labs dizains to dara automātiski—tas aizrauj skatītāju viņam pašam (iesākumā) pat nesaprotot kāpēc. Žūrijai, kura ar dizainu saskaras dienu no dienas profesionāli, ir jāspēj to atšifrēt un novērtēt, taču labākie darbi nekavējoties iegūst atzinību pat pēc pirmajām sekundēm. Ja darbs tiek veidots rūpīgi, pievēršot uzmanību katrai detaļai visos tā izstrādes posmos, rezultātā rodas iekšēji harmoniska sistēma, kas spēj uzrunāt skatītāju pat intuitīvā līmenī jau pirmajos saskares mirkļos. Līdzīgi kā dabā, kas viscaur veidota skaistā un sistemātiskā ačgārnībā un spēj radīt apbrīnu jau pirmajās sekundes simtdaļās.

Jāatceras, ka idejām nav jābūt pašmērķīgi netradicionālām un pārsteidzošām. Ar vienu lētu triku var izdoties ielikt kāju durvīs, bet, ja tās atverot vairs nav ko likt priekšā, tad vilšanās ir vēl lielāka. Tā vietā jāmeklē veidi, kā radīt precīzus un mērķtiecīgus produktus. Dizainu, kuru ieraugot, mēs intuitīvi saprotam, ka ir atrisināta problēma, kuras eksistenci mēs pirms tam pat vēl neapzinājāmies.

Tagad, kad aizvadītais gads ir veiksmīgi novērtēts, galvenais ir iet uz priekšu, darīt droši, rūpīgi un ar sirdi. Pārvarot latviešiem tik raksturīgo mazuma sindromu. Idejām ir jābūt drosmīgām, bez attaisnojumiem un izdomātas nespējas.